Ģeogrāfiskā karte - Duresi (Bashkia Durrës)

Duresi (Bashkia Durrës)
Duresi (Durrës, Durrësi) ir pilsēta Albānijā, Adrijas jūras krastā. Albānijas otrā lielākā pilsēta, galvenā jūras osta un tūrisma centrs.

Pilsētu, vārdā Epidamna (Epidamnos) 627. gadā pirms mūsu ēras dibināja Korintas un Korkīras kolonisti. Pieminēta Strabona un Aristoteļa rakstos.

229. gadā p.m.ē. pilsētu ieņēma romieši, un pārsauca par Dirrahiju (Dyrrhachium), domājams latīņu valodā nelabskanīgās izskaņas -damnos dēļ. Romiešu laikā Dirrahija bija svarīga jūras osta, jo šeit sākās romiešu Via Egnatia - galvenais ceļš no Itālijas uz Mazāziju. Dirrahija bija arī Romas provinces Epirus nova galvaspilsēta. 48. gadā p.m.ē. pie Dirrahijas notika kauja starp Cēzara un Pompeja karaspēku. Kopš apmēram 58. gada Dirrahijā ir bīskapija.

Bizantijas laikos Dirrahija bija valsts galvenā osta tirdzniecībai ar rietumiem.

X līdz XII gs. Dirrahija bija cīņu objekts starp Bizantiju un Sicīlijas karalisti. 1392.gadā Dirrahiju ieņēma Venēcija, nosaucot par Duraco (Durazzo).

1501.gadā Osmaņu imperators Mehmeds II pievienoja Duraco savai impērijai. Osmaņu valdīšanas laikā pilsētas nosaukums bija Dirača (Dıraç). Tā pamazām panīka, līdz XIX gs. vidū tajā bija vairs tikai 1000 iedzīvotāju.

1913.gada 17.martā Durresa kļuva par Albānijas valsts galvaspilsētu. Pirmā pasaules kara laikā pilsētu okupēja Itālija (1915) un Austroungārija (1916-1918). Starp 1918.gada oktobri un 1920.gada martu Durresa bija Albānijas pagaidu galvaspilsēta.

1926.gada zemestrīce nopostīja daļu pilsētas. 1927.gadā tika izbūvēta jauna jūras osta.

1939.gada 7.aprīlī Itālijas karaspēks no Durresas ostas sāka Albānijas okupāciju. 2.pasaules kara laikā tā atradās Itālijas (1939-1943) un Vācijas (1944) okupācijā. Osta smagi tika izpostīta Sabiedroto gaisa uzbrukumos, bet atkāpjoties to uzspridzināja vācu karaspēks.

Beidzoties komunistu režīmam Albānijā, Durresa kļuva par galveno albāņu nelegālo migrantu uz Itāliju centru. Itālija atbildēja ar ostas teritorijas militāru okupāciju, kā arī pilsēta kļuva par ES humanitārās programmas operācija "Pelikāns" centru. 
Ģeogrāfiskā karte - Duresi (Bashkia Durrës)
Zeme (teritorija) - Albānija
Albānijas karogs
Albānija (sq, tulkojumā: Ērgļu zeme), oficiāli Albānijas Republika (Republika e Shqipërisë) ir valsts dienvidaustrumu Eiropā. To rietumos apskalo Adrijas jūra, bet dienvidrietumos Jonijas jūra, kā arī robežojas ar Melnkalni ziemeļos, ar Kosovu ziemeļrietumos, ar Ziemeļmaķedonijas Republiku austrumos un ar Grieķiju dienvidos. Albānijas platība ir 28 748 km² un to ietekmē kontinentālais klimats. Lielākā daļa no Albānijas teritorijas jeb 70% sedz kalnaini apvidi, kuri ir nelīdzeni un grūti sasniedzami. Albānija ar 3,02 miljoniem iedzīvotāju ir 139. lielākā valsts pasaulē. Albānija ir parlamentāra republika, kurā ietilpst divpadsmit apgabali. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Tirāna.

Kopš 2009. gada Albānija ir NATO dalībvalsts un no 2014. gada Eiropas Savienības kandidātvalsts.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
ALL Albānijas leks (Albanian lek) L 2
ISO Valoda
SQ Albāņu valoda (Albanian language)
EL Grieķu valoda (Greek language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Grieķija 
  •  Kosova 
  •  Melnkalne 
  •  Serbija 
  •  Ziemeļmaķedonija 
Administrative Subdivision
Zeme, State, Reģions,...